Miglainā, pelēkā mežā sarkans zieds turpina ziedēt, lai gan cauri tam deg liesma.

Šī glezna ir par drosmi, pašpārliecību, izturību un pašpietiekamību. Dzīvē mēdz pienākt brīži, kad šķiet — apkārt viss deg, viss grūst un plosās, un arī pašam ir slikti gan ārēji, gan iekšēji. Tādos brīžos jācenšas saglabāt sevi, savu skaistumu un mieru, jāturas pretī ārējam haosam — un jāturpina ziedēt.

Ziedot un būdami tādi, kādi esam savā būtībā, mēs varam paņemt līdzi arī citus, ļaut viņiem ziedēt un smaidīt. Kādā brīdī uguns apdzisīs. Un, ja būs palicis kaut viens ziedošs krūms, arī pasaule kļūs skaistāka.