Mazs, balts kaķis iznirst no tumsas.

Augumā sīks, bet viņa stājā ir modrība, drosme, pārliecība un klusa apņēmība.
Viņš vēl nezina, ka varētu būt “par mazu”, tāpēc vienkārši iet uz priekšu.

Šī glezna ir par apslēpto spēku.
Par ticību sev.
Par drosmi mēģināt, pirms pasaule paspēj iestāstīt: “Tev nesanāks.”

Par to bērnišķīgo pārliecību, kas reiz ļāva ticēt, ka viss ir iespējams.
Un par brīdi, kad mēs atkal sākam uzticēties klusajai iekšējai balsij:

“Pamēģini.”

Dažreiz mēs kļūstam “mazi” nevis tāpēc, ka tādi esam, bet tāpēc, ka pārāk ilgi esam ticējuši citu šaubām.

Šis kaķis atgādina: spēks ne vienmēr izskatās skaļš, liels vai varens.
Reizēm tā ir pavisam klusa balss — kā mazs kaķis tumsā, kas sper soli uz priekšu.

Tu neesi tik mazs, kā Tev šķiet.
Tevī ir vairāk spēka, nekā Tu redzi.

Tev izdosies.