Zieds izvirst ugunīgi sarkanā, oranžā un zelta krāsā.

Mēs visi esam kā zieds: ziedam un iepriecinām citus. Bet bieži vien mūsos krājas sāpes, dusmas, pāridarījumi, nepateikti vārdi — varbūt arī smaidi. Kādā brīdī sakrātais var eksplodēt un kļūt par vulkāna izvirdumu. Vulkāns, lai arī šķietami postošs, tomēr arī izgaismo. Tas var būt dedzinošs un karsts, bet savā karstumā un iznīcībā arī skaists.

Centīsimies nekļūt par katastrofu. Centīsimies rast sevī mieru, izteikt to, kas jāizsaka, klusi un mierīgi — un turpināt ziedēt.