Virpuļojoši sarkani, zili un zaļi triepieni: tumša, drūma ārējā pasaule — un tajā spilgti gaismas uzplaiksnījumi, kas sāk ziedēt tumsā un ceļ visu augšup.

Artis to sauc par vienu no saviem, iespējams, drūmākajiem darbiem. Tas ir par tiem, kas pārdzīvojuši vardarbību un izdzīvojuši. Varmāka mēģinājis cilvēku apspiest, iznīcināt un sagraut, bet cilvēks ir izvēlējies turpināt dzīvot. Rētas, protams, paliek. Aizvainojums paliek. Bet cilvēks turpina dzīvot, darīt savas lietas, priecāties — un palīdzēt citiem, jo tikai palīdzot citiem mēs varam kļūt laimīgāki.

Tas ir par spītu nepadoties — piecelties un dzīvot tālāk, arī tad, kad dzīve spiež pie zemes.